Aspirant after Life
Es domaaju par tevi, atceros visaadus siikumus, kad man ir slikti vai vienkaarshi vientulji, un smaidu pie sevis. es vienmeer tevi gaidu, pat tad, ja zinu, ka neatbrauksi - muljkjiigi - bet tas taa ir...



esmu laimiiga briizhos, kad esam kopaa, kad varu tev pieskarties, kad esmu tavas uzmaniibas lokaa un redzu savu atspulgu tavaas aciis. es alkatiigi zogu tava kjermenja siltumu un smarzhu, lai tad, kad tevis nav blakus, es nejustos tik vientulji un pamesti... tikai taa es varu mieriigi aizmigt - juutot uz savas aadas tavu smarzhu un cerot, ka ar maigumu, kuru tev sniedzu, es kaut nedaudz esmu atliidzinaajusi par to, ko no tevis nozagu...



nespeeju iedomaaties, ka vareetu kaadu dienu vairs neieraudziit tavas peleekas, bet siltaas acis, un nesajust tavas rokas pieskaarienu... ka vareetu iztikt bez tavas kaisles un klusajiem chukstiem briizhos, kad gribi buut man tuvs...






@музыка: Ёлка - Город обмана

@настроение: пофигистическое